infelicitas

Latin

Etymology

From īnfēlīx (“unlucky”) +‎ -tās.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /in.feːˈliː.ki.taːs/, [ĩːfeːˈlʲiːkɪt̪äːs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /in.feˈli.t͡ʃi.tas/, [iɱfeˈliːt͡ʃit̪äs]

Noun

īnfēlīcitās f (genitive īnfēlīcitātis); third declension

1. bad luck, misfortune

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	īnfēlīcitās	īnfēlīcitātēs
genitive	īnfēlīcitātis	īnfēlīcitātum
dative	īnfēlīcitātī	īnfēlīcitātibus
accusative	īnfēlīcitātem	īnfēlīcitātēs
ablative	īnfēlīcitāte	īnfēlīcitātibus
vocative	īnfēlīcitās	īnfēlīcitātēs

Related terms

• īnfēlīciter
• īnfēlīcitō
• īnfēlīx

Descendants

• Catalan: infelicitat
• French: infélicité
• Galician: infelicidade
• Italian: infelicità
• Portuguese: infelicidade
• Spanish: infelicidad

References

• “infelicitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “infelicitas”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• infelicitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.