indisciplinatus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /in.dis.ki.pliːˈnaː.tus/, [ɪn̪d̪ɪs̠kɪplʲiːˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /in.diʃ.ʃi.pliˈna.tus/, [in̪d̪iʃːipliˈnäːt̪us]

Adjective

indisciplīnātus (feminine indisciplīnāta, neuter indisciplīnātum); first/second-declension adjective

1. undisciplined

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	indisciplīnātus	indisciplīnāta	indisciplīnātum		indisciplīnātī	indisciplīnātae	indisciplīnāta
genitive	indisciplīnātī	indisciplīnātae	indisciplīnātī		indisciplīnātōrum	indisciplīnātārum	indisciplīnātōrum
dative	indisciplīnātō	indisciplīnātae	indisciplīnātō		indisciplīnātīs
accusative	indisciplīnātum	indisciplīnātam	indisciplīnātum		indisciplīnātōs	indisciplīnātās	indisciplīnāta
ablative	indisciplīnātō	indisciplīnātā	indisciplīnātō		indisciplīnātīs
vocative	indisciplīnāte	indisciplīnāta	indisciplīnātum		indisciplīnātī	indisciplīnātae	indisciplīnāta

References

• “indisciplinatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• indisciplinatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• indisciplinatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.