Jump to content

incrustaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of incrustō.

Participle

[edit]

incrū̆stātūrus (feminine incrū̆stātūra, neuter incrū̆stātūrum); first/second-declension participle

  1. about to encrust

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative incrū̆stātūrus incrū̆stātūra incrū̆stātūrum incrū̆stātūrī incrū̆stātūrae incrū̆stātūra
genitive incrū̆stātūrī incrū̆stātūrae incrū̆stātūrī incrū̆stātūrōrum incrū̆stātūrārum incrū̆stātūrōrum
dative incrū̆stātūrō incrū̆stātūrae incrū̆stātūrō incrū̆stātūrīs
accusative incrū̆stātūrum incrū̆stātūram incrū̆stātūrum incrū̆stātūrōs incrū̆stātūrās incrū̆stātūra
ablative incrū̆stātūrō incrū̆stātūrā incrū̆stātūrō incrū̆stātūrīs
vocative incrū̆stātūre incrū̆stātūra incrū̆stātūrum incrū̆stātūrī incrū̆stātūrae incrū̆stātūra