incontaminatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]From in- + contāminātus.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /in.kon.taː.miˈnaː.tus/, [ɪŋkɔn̪t̪äːmɪˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /in.kon.ta.miˈna.tus/, [iŋkon̪t̪ämiˈnäːt̪us]
Adjective
[edit]incontāminātus (feminine incontāmināta, neuter incontāminātum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | incontāminātus | incontāmināta | incontāminātum | incontāminātī | incontāminātae | incontāmināta | |
| genitive | incontāminātī | incontāminātae | incontāminātī | incontāminātōrum | incontāminātārum | incontāminātōrum | |
| dative | incontāminātō | incontāminātae | incontāminātō | incontāminātīs | |||
| accusative | incontāminātum | incontāminātam | incontāminātum | incontāminātōs | incontāminātās | incontāmināta | |
| ablative | incontāminātō | incontāminātā | incontāminātō | incontāminātīs | |||
| vocative | incontāmināte | incontāmināta | incontāminātum | incontāminātī | incontāminātae | incontāmināta | |
References
[edit]- “incontaminatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “incontaminatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- incontaminatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.