incitaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of incitō.
Participle
[edit]incitātūrus (feminine incitātūra, neuter incitātūrum); first/second-declension participle
- about to quicken
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | incitātūrus | incitātūra | incitātūrum | incitātūrī | incitātūrae | incitātūra | |
| genitive | incitātūrī | incitātūrae | incitātūrī | incitātūrōrum | incitātūrārum | incitātūrōrum | |
| dative | incitātūrō | incitātūrae | incitātūrō | incitātūrīs | |||
| accusative | incitātūrum | incitātūram | incitātūrum | incitātūrōs | incitātūrās | incitātūra | |
| ablative | incitātūrō | incitātūrā | incitātūrō | incitātūrīs | |||
| vocative | incitātūre | incitātūra | incitātūrum | incitātūrī | incitātūrae | incitātūra | |