incisivus

Latin

Etymology

From incīdō (“to cut in, cut through”) +‎ -īvus (“-ive”, adjectival suffix). Attested from the 12th century.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /in.kiːˈsiː.u̯us/, [ɪŋkiːˈs̠iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /in.t͡ʃiˈsi.vus/, [in̠ʲt͡ʃiˈs̬iːvus]

Adjective

incīsīvus (feminine incīsīva, neuter incīsīvum); first/second-declension adjective (Medieval Latin)

1. cutting, penetrating; incisive

Inflection

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	incīsīvus	incīsīva	incīsīvum		incīsīvī	incīsīvae	incīsīva
genitive	incīsīvī	incīsīvae	incīsīvī		incīsīvōrum	incīsīvārum	incīsīvōrum
dative	incīsīvō	incīsīvae	incīsīvō		incīsīvīs
accusative	incīsīvum	incīsīvam	incīsīvum		incīsīvōs	incīsīvās	incīsīva
ablative	incīsīvō	incīsīvā	incīsīvō		incīsīvīs
vocative	incīsīve	incīsīva	incīsīvum		incīsīvī	incīsīvae	incīsīva

Descendants

Descendants

• → Catalan: incisiu
• → English: incisive
• → French: incisif
• → Italian: incisivo
• → Portuguese: incisivo
• → Spanish: incisivo