Jump to content

inceptaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of inceptō

Participle

[edit]

inceptātūrus (feminine inceptātūra, neuter inceptātūrum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative inceptātūrus inceptātūra inceptātūrum inceptātūrī inceptātūrae inceptātūra
genitive inceptātūrī inceptātūrae inceptātūrī inceptātūrōrum inceptātūrārum inceptātūrōrum
dative inceptātūrō inceptātūrae inceptātūrō inceptātūrīs
accusative inceptātūrum inceptātūram inceptātūrum inceptātūrōs inceptātūrās inceptātūra
ablative inceptātūrō inceptātūrā inceptātūrō inceptātūrīs
vocative inceptātūre inceptātūra inceptātūrum inceptātūrī inceptātūrae inceptātūra