incenatus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /in.keːˈnaː.tus/, [ɪŋkeːˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /in.t͡ʃeˈna.tus/, [in̠ʲt͡ʃeˈnäːt̪us]

Adjective

incēnātus (feminine incēnāta, neuter incēnātum); first/second-declension adjective

1. without having dined
2. fasting

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	incēnātus	incēnāta	incēnātum		incēnātī	incēnātae	incēnāta
genitive	incēnātī	incēnātae	incēnātī		incēnātōrum	incēnātārum	incēnātōrum
dative	incēnātō	incēnātae	incēnātō		incēnātīs
accusative	incēnātum	incēnātam	incēnātum		incēnātōs	incēnātās	incēnāta
ablative	incēnātō	incēnātā	incēnātō		incēnātīs
vocative	incēnāte	incēnāta	incēnātum		incēnātī	incēnātae	incēnāta

References

• “incenatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• incenatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.