inanitus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ināniō

Participle

inānītus (feminine inānīta, neuter inānītum); first/second-declension participle

1. vacancy, emptiness

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	inānītus	inānīta	inānītum		inānītī	inānītae	inānīta
genitive	inānītī	inānītae	inānītī		inānītōrum	inānītārum	inānītōrum
dative	inānītō	inānītae	inānītō		inānītīs
accusative	inānītum	inānītam	inānītum		inānītōs	inānītās	inānīta
ablative	inānītō	inānītā	inānītō		inānītīs
vocative	inānīte	inānīta	inānītum		inānītī	inānītae	inānīta

References

• “inanitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press