inactivus

Latin

Etymology

From in- +‎ āctīvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /i.naːkˈtiː.u̯us/, [ɪnäːkˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /i.nakˈti.vus/, [inäkˈt̪iːvus]

Adjective

ināctīvus (feminine ināctīva, neuter ināctīvum); first/second-declension adjective

1. inactive

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ināctīvus	ināctīva	ināctīvum		ināctīvī	ināctīvae	ināctīva
genitive	ināctīvī	ināctīvae	ināctīvī		ināctīvōrum	ināctīvārum	ināctīvōrum
dative	ināctīvō	ināctīvae	ināctīvō		ināctīvīs
accusative	ināctīvum	ināctīvam	ināctīvum		ināctīvōs	ināctīvās	ināctīva
ablative	ināctīvō	ināctīvā	ināctīvō		ināctīvīs
vocative	ināctīve	ināctīva	ināctīvum		ināctīvī	ināctīvae	ināctīva

References

• inactivus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)