impunctatus

Latin

Etymology

From in- +‎ pūnctātus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /im.puːnkˈtaː.tus/, [ɪmpuːŋkˈt̪äːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /im.punkˈta.tus/, [impuŋkˈt̪äːt̪us]

Adjective

impūnctātus (feminine impūnctāta, neuter impūnctātum); first/second-declension adjective

1. (New Latin) impunctate

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	impūnctātus	impūnctāta	impūnctātum		impūnctātī	impūnctātae	impūnctāta
genitive	impūnctātī	impūnctātae	impūnctātī		impūnctātōrum	impūnctātārum	impūnctātōrum
dative	impūnctātō	impūnctātae	impūnctātō		impūnctātīs
accusative	impūnctātum	impūnctātam	impūnctātum		impūnctātōs	impūnctātās	impūnctāta
ablative	impūnctātō	impūnctātā	impūnctātō		impūnctātīs
vocative	impūnctāte	impūnctāta	impūnctātum		impūnctātī	impūnctātae	impūnctāta