impugnaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of impugnō.
Participle
[edit]impugnātūrus (feminine impugnātūra, neuter impugnātūrum); first/second-declension participle
- about to attack
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | impugnātūrus | impugnātūra | impugnātūrum | impugnātūrī | impugnātūrae | impugnātūra | |
| genitive | impugnātūrī | impugnātūrae | impugnātūrī | impugnātūrōrum | impugnātūrārum | impugnātūrōrum | |
| dative | impugnātūrō | impugnātūrae | impugnātūrō | impugnātūrīs | |||
| accusative | impugnātūrum | impugnātūram | impugnātūrum | impugnātūrōs | impugnātūrās | impugnātūra | |
| ablative | impugnātūrō | impugnātūrā | impugnātūrō | impugnātūrīs | |||
| vocative | impugnātūre | impugnātūra | impugnātūrum | impugnātūrī | impugnātūrae | impugnātūra | |