improbaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of improbō.
Participle
[edit]improbātūrus (feminine improbātūra, neuter improbātūrum); first/second-declension participle
- about to disapprove
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | improbātūrus | improbātūra | improbātūrum | improbātūrī | improbātūrae | improbātūra | |
| genitive | improbātūrī | improbātūrae | improbātūrī | improbātūrōrum | improbātūrārum | improbātūrōrum | |
| dative | improbātūrō | improbātūrae | improbātūrō | improbātūrīs | |||
| accusative | improbātūrum | improbātūram | improbātūrum | improbātūrōs | improbātūrās | improbātūra | |
| ablative | improbātūrō | improbātūrā | improbātūrō | improbātūrīs | |||
| vocative | improbātūre | improbātūra | improbātūrum | improbātūrī | improbātūrae | improbātūra | |