impetiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of impetō
Participle
[edit]impetītūrus (feminine impetītūra, neuter impetītūrum); first/second-declension participle
- going to attack
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | impetītūrus | impetītūra | impetītūrum | impetītūrī | impetītūrae | impetītūra | |
| genitive | impetītūrī | impetītūrae | impetītūrī | impetītūrōrum | impetītūrārum | impetītūrōrum | |
| dative | impetītūrō | impetītūrae | impetītūrō | impetītūrīs | |||
| accusative | impetītūrum | impetītūram | impetītūrum | impetītūrōs | impetītūrās | impetītūra | |
| ablative | impetītūrō | impetītūrā | impetītūrō | impetītūrīs | |||
| vocative | impetītūre | impetītūra | impetītūrum | impetītūrī | impetītūrae | impetītūra | |