impartitus

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of impartiō.

Participle

[edit]

impartītus (feminine impartīta, neuter impartītum); first/second-declension participle

  1. Alternative form of impertītus

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative impartītus impartīta impartītum impartītī impartītae impartīta
genitive impartītī impartītae impartītī impartītōrum impartītārum impartītōrum
dative impartītō impartītae impartītō impartītīs
accusative impartītum impartītam impartītum impartītōs impartītās impartīta
ablative impartītō impartītā impartītō impartītīs
vocative impartīte impartīta impartītum impartītī impartītae impartīta