immensuratus
Appearance
Latin
[edit]Alternative forms
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /im.men.suːˈraː.tus/, [ɪmːẽːs̠uːˈräːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /im.men.suˈra.tus/, [imːensuˈräːt̪us]
Adjective
[edit]immēnsūrātus (feminine immēnsūrāta, neuter immēnsūrātum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | immēnsūrātus | immēnsūrāta | immēnsūrātum | immēnsūrātī | immēnsūrātae | immēnsūrāta | |
genitive | immēnsūrātī | immēnsūrātae | immēnsūrātī | immēnsūrātōrum | immēnsūrātārum | immēnsūrātōrum | |
dative | immēnsūrātō | immēnsūrātae | immēnsūrātō | immēnsūrātīs | |||
accusative | immēnsūrātum | immēnsūrātam | immēnsūrātum | immēnsūrātōs | immēnsūrātās | immēnsūrāta | |
ablative | immēnsūrātō | immēnsūrātā | immēnsūrātō | immēnsūrātīs | |||
vocative | immēnsūrāte | immēnsūrāta | immēnsūrātum | immēnsūrātī | immēnsūrātae | immēnsūrāta |
References
[edit]- “immensuratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- immensuratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.