imaginatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of imāginor.
Participle
[edit]imāginātus (feminine imāgināta, neuter imāginātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | imāginātus | imāgināta | imāginātum | imāginātī | imāginātae | imāgināta | |
| genitive | imāginātī | imāginātae | imāginātī | imāginātōrum | imāginātārum | imāginātōrum | |
| dative | imāginātō | imāginātae | imāginātō | imāginātīs | |||
| accusative | imāginātum | imāginātam | imāginātum | imāginātōs | imāginātās | imāgināta | |
| ablative | imāginātō | imāginātā | imāginātō | imāginātīs | |||
| vocative | imāgināte | imāgināta | imāginātum | imāginātī | imāginātae | imāgināta | |
Descendants
[edit]- English: imaginate
References
[edit]- imaginatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)