imaginaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of imāginor.
Participle
[edit]imāginātūrus (feminine imāginātūra, neuter imāginātūrum); first/second-declension participle
- about to imagine
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | imāginātūrus | imāginātūra | imāginātūrum | imāginātūrī | imāginātūrae | imāginātūra | |
| genitive | imāginātūrī | imāginātūrae | imāginātūrī | imāginātūrōrum | imāginātūrārum | imāginātūrōrum | |
| dative | imāginātūrō | imāginātūrae | imāginātūrō | imāginātūrīs | |||
| accusative | imāginātūrum | imāginātūram | imāginātūrum | imāginātūrōs | imāginātūrās | imāginātūra | |
| ablative | imāginātūrō | imāginātūrā | imāginātūrō | imāginātūrīs | |||
| vocative | imāginātūre | imāginātūra | imāginātūrum | imāginātūrī | imāginātūrae | imāginātūra | |