illustratus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of illūstrō (“illuminate”).
Participle
[edit]illūstrātus (feminine illūstrāta, neuter illūstrātum); first/second-declension participle
- illuminated, lit up, having been illuminated.
- elucidated, clarified, having been elucidated.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | illūstrātus | illūstrāta | illūstrātum | illūstrātī | illūstrātae | illūstrāta | |
| genitive | illūstrātī | illūstrātae | illūstrātī | illūstrātōrum | illūstrātārum | illūstrātōrum | |
| dative | illūstrātō | illūstrātae | illūstrātō | illūstrātīs | |||
| accusative | illūstrātum | illūstrātam | illūstrātum | illūstrātōs | illūstrātās | illūstrāta | |
| ablative | illūstrātō | illūstrātā | illūstrātō | illūstrātīs | |||
| vocative | illūstrāte | illūstrāta | illūstrātum | illūstrātī | illūstrātae | illūstrāta | |
References
[edit]- “illustratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- illustratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.