illustraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of illūstrō.
Participle
[edit]illūstrātūrus (feminine illūstrātūra, neuter illūstrātūrum); first/second-declension participle
- about to illuminate, elucidate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | illūstrātūrus | illūstrātūra | illūstrātūrum | illūstrātūrī | illūstrātūrae | illūstrātūra | |
| genitive | illūstrātūrī | illūstrātūrae | illūstrātūrī | illūstrātūrōrum | illūstrātūrārum | illūstrātūrōrum | |
| dative | illūstrātūrō | illūstrātūrae | illūstrātūrō | illūstrātūrīs | |||
| accusative | illūstrātūrum | illūstrātūram | illūstrātūrum | illūstrātūrōs | illūstrātūrās | illūstrātūra | |
| ablative | illūstrātūrō | illūstrātūrā | illūstrātūrō | illūstrātūrīs | |||
| vocative | illūstrātūre | illūstrātūra | illūstrātūrum | illūstrātūrī | illūstrātūrae | illūstrātūra | |