illuminaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of illūminō
Participle
[edit]illūminātūrus (feminine illūminātūra, neuter illūminātūrum); first/second-declension participle
- about to illuminate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | illūminātūrus | illūminātūra | illūminātūrum | illūminātūrī | illūminātūrae | illūminātūra | |
| genitive | illūminātūrī | illūminātūrae | illūminātūrī | illūminātūrōrum | illūminātūrārum | illūminātūrōrum | |
| dative | illūminātūrō | illūminātūrae | illūminātūrō | illūminātūrīs | |||
| accusative | illūminātūrum | illūminātūram | illūminātūrum | illūminātūrōs | illūminātūrās | illūminātūra | |
| ablative | illūminātūrō | illūminātūrā | illūminātūrō | illūminātūrīs | |||
| vocative | illūminātūre | illūminātūra | illūminātūrum | illūminātūrī | illūminātūrae | illūminātūra | |