igniturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of igniō
Participle
[edit]ignītūrus (feminine ignītūra, neuter ignītūrum); first/second-declension participle
- going to ignite, going to set on fire
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ignītūrus | ignītūra | ignītūrum | ignītūrī | ignītūrae | ignītūra | |
| genitive | ignītūrī | ignītūrae | ignītūrī | ignītūrōrum | ignītūrārum | ignītūrōrum | |
| dative | ignītūrō | ignītūrae | ignītūrō | ignītūrīs | |||
| accusative | ignītūrum | ignītūram | ignītūrum | ignītūrōs | ignītūrās | ignītūra | |
| ablative | ignītūrō | ignītūrā | ignītūrō | ignītūrīs | |||
| vocative | ignītūre | ignītūra | ignītūrum | ignītūrī | ignītūrae | ignītūra | |