igniturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of igniō
Participle
[edit]ignītūrus (feminine ignītūra, neuter ignītūrum); first/second-declension participle
- going to ignite, going to set on fire
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | ignītūrus | ignītūra | ignītūrum | ignītūrī | ignītūrae | ignītūra | |
genitive | ignītūrī | ignītūrae | ignītūrī | ignītūrōrum | ignītūrārum | ignītūrōrum | |
dative | ignītūrō | ignītūrae | ignītūrō | ignītūrīs | |||
accusative | ignītūrum | ignītūram | ignītūrum | ignītūrōs | ignītūrās | ignītūra | |
ablative | ignītūrō | ignītūrā | ignītūrō | ignītūrīs | |||
vocative | ignītūre | ignītūra | ignītūrum | ignītūrī | ignītūrae | ignītūra |