ientatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ientō
Participle
[edit]iēntātus (feminine iēntāta, neuter iēntātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | iēntātus | iēntāta | iēntātum | iēntātī | iēntātae | iēntāta | |
| genitive | iēntātī | iēntātae | iēntātī | iēntātōrum | iēntātārum | iēntātōrum | |
| dative | iēntātō | iēntātae | iēntātō | iēntātīs | |||
| accusative | iēntātum | iēntātam | iēntātum | iēntātōs | iēntātās | iēntāta | |
| ablative | iēntātō | iēntātā | iēntātō | iēntātīs | |||
| vocative | iēntāte | iēntāta | iēntātum | iēntātī | iēntātae | iēntāta | |