ieiunator

Latin

Etymology 1

From iēiūnō +‎ -tor.

Noun

iēiūnātor m (genitive iēiūnātōris); third declension

1. (Ecclesiastical Latin) one who fasts, a faster

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	iēiūnātor	iēiūnātōrēs
genitive	iēiūnātōris	iēiūnātōrum
dative	iēiūnātōrī	iēiūnātōribus
accusative	iēiūnātōrem	iēiūnātōrēs
ablative	iēiūnātōre	iēiūnātōribus
vocative	iēiūnātor	iēiūnātōrēs

Etymology 2

Verb

iēiūnātor

1. second/third-person singular future passive imperative of iēiūnō