honestaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of honestō
Participle
[edit]honestātūrus (feminine honestātūra, neuter honestātūrum); first/second-declension participle
- about to dignify
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | honestātūrus | honestātūra | honestātūrum | honestātūrī | honestātūrae | honestātūra | |
| genitive | honestātūrī | honestātūrae | honestātūrī | honestātūrōrum | honestātūrārum | honestātūrōrum | |
| dative | honestātūrō | honestātūrae | honestātūrō | honestātūrīs | |||
| accusative | honestātūrum | honestātūram | honestātūrum | honestātūrōs | honestātūrās | honestātūra | |
| ablative | honestātūrō | honestātūrā | honestātūrō | honestātūrīs | |||
| vocative | honestātūre | honestātūra | honestātūrum | honestātūrī | honestātūrae | honestātūra | |