hiemo

Latin

Etymology

From hiems (“winter, rainy season”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈhi.e.moː/, [ˈhiɛmoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈi.e.mo/, [ˈiːemo]

Verb

hiemō (present infinitive hiemāre, perfect active hiemāvī, supine hiemātum); first conjugation

1. to winter, pass the winter
2. to be wintry, stormy, frozen
3. to freeze, turn to ice

Conjugation

Conjugation of hiemō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	hiemō	hiemās	hiemat	hiemāmus	hiemātis	hiemant
	imperfect	hiemābam	hiemābās	hiemābat	hiemābāmus	hiemābātis	hiemābant
	future	hiemābō	hiemābis	hiemābit	hiemābimus	hiemābitis	hiemābunt
	perfect	hiemāvī	hiemāvistī	hiemāvit	hiemāvimus	hiemāvistis	hiemāvērunt, hiemāvēre
	pluperfect	hiemāveram	hiemāverās	hiemāverat	hiemāverāmus	hiemāverātis	hiemāverant
	future perfect	hiemāverō	hiemāveris	hiemāverit	hiemāverimus	hiemāveritis	hiemāverint
passive	present	hiemor	hiemāris, hiemāre	hiemātur	hiemāmur	hiemāminī	hiemantur
	imperfect	hiemābar	hiemābāris, hiemābāre	hiemābātur	hiemābāmur	hiemābāminī	hiemābantur
	future	hiemābor	hiemāberis, hiemābere	hiemābitur	hiemābimur	hiemābiminī	hiemābuntur
	perfect	hiemātus + present active indicative of sum
	pluperfect	hiemātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	hiemātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	hiemem	hiemēs	hiemet	hiemēmus	hiemētis	hiement
	imperfect	hiemārem	hiemārēs	hiemāret	hiemārēmus	hiemārētis	hiemārent
	perfect	hiemāverim	hiemāverīs	hiemāverit	hiemāverīmus	hiemāverītis	hiemāverint
	pluperfect	hiemāvissem	hiemāvissēs	hiemāvisset	hiemāvissēmus	hiemāvissētis	hiemāvissent
passive	present	hiemer	hiemēris, hiemēre	hiemētur	hiemēmur	hiemēminī	hiementur
	imperfect	hiemārer	hiemārēris, hiemārēre	hiemārētur	hiemārēmur	hiemārēminī	hiemārentur
	perfect	hiemātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	hiemātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	hiemā	—	—	hiemāte	—
	future	—	hiemātō	hiemātō	—	hiemātōte	hiemantō
passive	present	—	hiemāre	—	—	hiemāminī	—
	future	—	hiemātor	hiemātor	—	—	hiemantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		hiemāre	hiemāvisse	hiemātūrum esse	hiemārī	hiemātum esse	hiemātum īrī
participles		hiemāns	—	hiemātūrus	—	hiemātus	hiemandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		hiemandī	hiemandō	hiemandum	hiemandō	hiemātum	hiemātū

Derived terms

• hiemātiō

References

• “hiemo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “hiemo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• hiemo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • (ambiguous) to bear the winter: hiemem tolerare