hibernaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of hībernō
Participle
[edit]hībernātūrus (feminine hībernātūra, neuter hībernātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | hībernātūrus | hībernātūra | hībernātūrum | hībernātūrī | hībernātūrae | hībernātūra | |
| genitive | hībernātūrī | hībernātūrae | hībernātūrī | hībernātūrōrum | hībernātūrārum | hībernātūrōrum | |
| dative | hībernātūrō | hībernātūrae | hībernātūrō | hībernātūrīs | |||
| accusative | hībernātūrum | hībernātūram | hībernātūrum | hībernātūrōs | hībernātūrās | hībernātūra | |
| ablative | hībernātūrō | hībernātūrā | hībernātūrō | hībernātūrīs | |||
| vocative | hībernātūre | hībernātūra | hībernātūrum | hībernātūrī | hībernātūrae | hībernātūra | |