hiaturus

Latin

Etymology

Future active participle of hiō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /hi.aːˈtuː.rus/, [hiäːˈt̪uːrʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /i.aˈtu.rus/, [iäˈt̪uːrus]

Participle

hiātūrus (feminine hiātūra, neuter hiātūrum); first/second-declension participle

1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	hiātūrus	hiātūra	hiātūrum		hiātūrī	hiātūrae	hiātūra
genitive	hiātūrī	hiātūrae	hiātūrī		hiātūrōrum	hiātūrārum	hiātūrōrum
dative	hiātūrō	hiātūrae	hiātūrō		hiātūrīs
accusative	hiātūrum	hiātūram	hiātūrum		hiātūrōs	hiātūrās	hiātūra
ablative	hiātūrō	hiātūrā	hiātūrō		hiātūrīs
vocative	hiātūre	hiātūra	hiātūrum		hiātūrī	hiātūrae	hiātūra