heiulaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of heiulor.
Participle
[edit]heiulātūrus (feminine heiulātūra, neuter heiulātūrum); first/second-declension participle
- about to lament
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | heiulātūrus | heiulātūra | heiulātūrum | heiulātūrī | heiulātūrae | heiulātūra | |
| genitive | heiulātūrī | heiulātūrae | heiulātūrī | heiulātūrōrum | heiulātūrārum | heiulātūrōrum | |
| dative | heiulātūrō | heiulātūrae | heiulātūrō | heiulātūrīs | |||
| accusative | heiulātūrum | heiulātūram | heiulātūrum | heiulātūrōs | heiulātūrās | heiulātūra | |
| ablative | heiulātūrō | heiulātūrā | heiulātūrō | heiulātūrīs | |||
| vocative | heiulātūre | heiulātūra | heiulātūrum | heiulātūrī | heiulātūrae | heiulātūra | |