grunditus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of grundiō.
Participle
[edit]grundītus (feminine grundīta, neuter grundītum); first/second-declension participle
- Alternative form of grunnītus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | grundītus | grundīta | grundītum | grundītī | grundītae | grundīta | |
| genitive | grundītī | grundītae | grundītī | grundītōrum | grundītārum | grundītōrum | |
| dative | grundītō | grundītae | grundītō | grundītīs | |||
| accusative | grundītum | grundītam | grundītum | grundītōs | grundītās | grundīta | |
| ablative | grundītō | grundītā | grundītō | grundītīs | |||
| vocative | grundīte | grundīta | grundītum | grundītī | grundītae | grundīta | |
Noun
[edit]grundītus m (genitive grundītūs); fourth declension
- Alternative form of grunnītus
Declension
[edit]Fourth-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | grundītus | grundītūs |
| genitive | grundītūs | grundītuum |
| dative | grundītuī | grundītibus |
| accusative | grundītum | grundītūs |
| ablative | grundītū | grundītibus |
| vocative | grundītus | grundītūs |