gratulatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect participle of grātulor
Participle
[edit]grātulātus (feminine grātulāta, neuter grātulātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | grātulātus | grātulāta | grātulātum | grātulātī | grātulātae | grātulāta | |
| genitive | grātulātī | grātulātae | grātulātī | grātulātōrum | grātulātārum | grātulātōrum | |
| dative | grātulātō | grātulātae | grātulātō | grātulātīs | |||
| accusative | grātulātum | grātulātam | grātulātum | grātulātōs | grātulātās | grātulāta | |
| ablative | grātulātō | grātulātā | grātulātō | grātulātīs | |||
| vocative | grātulāte | grātulāta | grātulātum | grātulātī | grātulātae | grātulāta | |