gratificatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect participle of grātificor
Participle
[edit]grātificātus (feminine grātificāta, neuter grātificātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | grātificātus | grātificāta | grātificātum | grātificātī | grātificātae | grātificāta | |
| genitive | grātificātī | grātificātae | grātificātī | grātificātōrum | grātificātārum | grātificātōrum | |
| dative | grātificātō | grātificātae | grātificātō | grātificātīs | |||
| accusative | grātificātum | grātificātam | grātificātum | grātificātōs | grātificātās | grātificāta | |
| ablative | grātificātō | grātificātā | grātificātō | grātificātīs | |||
| vocative | grātificāte | grātificāta | grātificātum | grātificātī | grātificātae | grātificāta | |