gratificaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of grātificor.
Participle
[edit]grātificātūrus (feminine grātificātūra, neuter grātificātūrum); first/second-declension participle
- about to gratify
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | grātificātūrus | grātificātūra | grātificātūrum | grātificātūrī | grātificātūrae | grātificātūra | |
| genitive | grātificātūrī | grātificātūrae | grātificātūrī | grātificātūrōrum | grātificātūrārum | grātificātūrōrum | |
| dative | grātificātūrō | grātificātūrae | grātificātūrō | grātificātūrīs | |||
| accusative | grātificātūrum | grātificātūram | grātificātūrum | grātificātūrōs | grātificātūrās | grātificātūra | |
| ablative | grātificātūrō | grātificātūrā | grātificātūrō | grātificātūrīs | |||
| vocative | grātificātūre | grātificātūra | grātificātūrum | grātificātūrī | grātificātūrae | grātificātūra | |