glutitus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of glutiō.
Participle
[edit]glutītus (feminine glutīta, neuter glutītum); first/second-declension participle
- Alternative form of gluttītus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | glutītus | glutīta | glutītum | glutītī | glutītae | glutīta | |
| genitive | glutītī | glutītae | glutītī | glutītōrum | glutītārum | glutītōrum | |
| dative | glutītō | glutītae | glutītō | glutītīs | |||
| accusative | glutītum | glutītam | glutītum | glutītōs | glutītās | glutīta | |
| ablative | glutītō | glutītā | glutītō | glutītīs | |||
| vocative | glutīte | glutīta | glutītum | glutītī | glutītae | glutīta | |