furatus

Latin

Etymology

Perfect participle of fūror

Participle

fūrātus (feminine fūrāta, neuter fūrātum); first/second-declension participle

1. stolen, plundered

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	fūrātus	fūrāta	fūrātum		fūrātī	fūrātae	fūrāta
genitive	fūrātī	fūrātae	fūrātī		fūrātōrum	fūrātārum	fūrātōrum
dative	fūrātō	fūrātae	fūrātō		fūrātīs
accusative	fūrātum	fūrātam	fūrātum		fūrātōs	fūrātās	fūrāta
ablative	fūrātō	fūrātā	fūrātō		fūrātīs
vocative	fūrāte	fūrāta	fūrātum		fūrātī	fūrātae	fūrāta

References

• “furatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers