fulturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of fulciō.
Participle
[edit]fultūrus (feminine fultūra, neuter fultūrum); first/second-declension participle
- about to support
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | fultūrus | fultūra | fultūrum | fultūrī | fultūrae | fultūra | |
| genitive | fultūrī | fultūrae | fultūrī | fultūrōrum | fultūrārum | fultūrōrum | |
| dative | fultūrō | fultūrae | fultūrō | fultūrīs | |||
| accusative | fultūrum | fultūram | fultūrum | fultūrōs | fultūrās | fultūra | |
| ablative | fultūrō | fultūrā | fultūrō | fultūrīs | |||
| vocative | fultūre | fultūra | fultūrum | fultūrī | fultūrae | fultūra | |