Jump to content

fulminatus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of fulminō.

Pronunciation

[edit]

Participle

[edit]

fulminātus (feminine fulmināta, neuter fulminātum); first/second-declension participle

  1. about to be struck with lightning

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative fulminātus fulmināta fulminātum fulminātī fulminātae fulmināta
genitive fulminātī fulminātae fulminātī fulminātōrum fulminātārum fulminātōrum
dative fulminātō fulminātae fulminātō fulminātīs
accusative fulminātum fulminātam fulminātum fulminātōs fulminātās fulmināta
ablative fulminātō fulminātā fulminātō fulminātīs
vocative fulmināte fulmināta fulminātum fulminātī fulminātae fulmināta

Adjective

[edit]

fulminātus (feminine fulmināta, neuter fulminātum); first/second-declension adjective

  1. bearing thunder, lightning or thunderbolts

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

References

[edit]