fulminaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of fulminō
Participle
[edit]fulminātūrus (feminine fulminātūra, neuter fulminātūrum); first/second-declension participle
- about to fulminate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | fulminātūrus | fulminātūra | fulminātūrum | fulminātūrī | fulminātūrae | fulminātūra | |
Genitive | fulminātūrī | fulminātūrae | fulminātūrī | fulminātūrōrum | fulminātūrārum | fulminātūrōrum | |
Dative | fulminātūrō | fulminātūrō | fulminātūrīs | ||||
Accusative | fulminātūrum | fulminātūram | fulminātūrum | fulminātūrōs | fulminātūrās | fulminātūra | |
Ablative | fulminātūrō | fulminātūrā | fulminātūrō | fulminātūrīs | |||
Vocative | fulminātūre | fulminātūra | fulminātūrum | fulminātūrī | fulminātūrae | fulminātūra |