fornicaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Participle
[edit]fornicātūrus (feminine fornicātūra, neuter fornicātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | fornicātūrus | fornicātūra | fornicātūrum | fornicātūrī | fornicātūrae | fornicātūra | |
| genitive | fornicātūrī | fornicātūrae | fornicātūrī | fornicātūrōrum | fornicātūrārum | fornicātūrōrum | |
| dative | fornicātūrō | fornicātūrae | fornicātūrō | fornicātūrīs | |||
| accusative | fornicātūrum | fornicātūram | fornicātūrum | fornicātūrōs | fornicātūrās | fornicātūra | |
| ablative | fornicātūrō | fornicātūrā | fornicātūrō | fornicātūrīs | |||
| vocative | fornicātūre | fornicātūra | fornicātūrum | fornicātūrī | fornicātūrae | fornicātūra | |