fluitatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of fluitō.
Participle
[edit]fluitātus (feminine fluitāta, neuter fluitātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | fluitātus | fluitāta | fluitātum | fluitātī | fluitātae | fluitāta | |
| genitive | fluitātī | fluitātae | fluitātī | fluitātōrum | fluitātārum | fluitātōrum | |
| dative | fluitātō | fluitātae | fluitātō | fluitātīs | |||
| accusative | fluitātum | fluitātam | fluitātum | fluitātōs | fluitātās | fluitāta | |
| ablative | fluitātō | fluitātā | fluitātō | fluitātīs | |||
| vocative | fluitāte | fluitāta | fluitātum | fluitātī | fluitātae | fluitāta | |