Jump to content

flammaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of flammō.

Participle

[edit]

flammātūrus (feminine flammātūra, neuter flammātūrum); first/second-declension participle

  1. about to burn
  2. about to inflame
  3. about to redden
  4. about to incite

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative flammātūrus flammātūra flammātūrum flammātūrī flammātūrae flammātūra
genitive flammātūrī flammātūrae flammātūrī flammātūrōrum flammātūrārum flammātūrōrum
dative flammātūrō flammātūrae flammātūrō flammātūrīs
accusative flammātūrum flammātūram flammātūrum flammātūrōs flammātūrās flammātūra
ablative flammātūrō flammātūrā flammātūrō flammātūrīs
vocative flammātūre flammātūra flammātūrum flammātūrī flammātūrae flammātūra