flagitatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of flāgitō.
Participle
[edit]flāgitātus (feminine flāgitāta, neuter flāgitātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | flāgitātus | flāgitāta | flāgitātum | flāgitātī | flāgitātae | flāgitāta | |
genitive | flāgitātī | flāgitātae | flāgitātī | flāgitātōrum | flāgitātārum | flāgitātōrum | |
dative | flāgitātō | flāgitātae | flāgitātō | flāgitātīs | |||
accusative | flāgitātum | flāgitātam | flāgitātum | flāgitātōs | flāgitātās | flāgitāta | |
ablative | flāgitātō | flāgitātā | flāgitātō | flāgitātīs | |||
vocative | flāgitāte | flāgitāta | flāgitātum | flāgitātī | flāgitātae | flāgitāta |