fibulo

Esperanto

Fibulo

Etymology

From Latin fībula. Doublet of fibolo.

Pronunciation

• IPA^(key): [fiˈbulo]

• Audio:

  (file)

• Rhymes: -ulo
• Hyphenation: fi‧bu‧lo

Noun

fibulo (accusative singular fibulon, plural fibuloj, accusative plural fibulojn)

1. (anatomy) fibula

Ido

Etymology

From Esperanto fibulo, from English fibula, Italian fibula, Spanish fibula, French fibule, German Fibula, Portuguese fíbula, Russian фи́була (fíbula).

Noun

fibulo (plural fibuli)

1. fibula (ancient kind of brooch used to hold clothing together)

Derived terms

• fibulizar (“to baste, tack”)

Latin

Etymology

fībula +‎ -ō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈfiː.bu.loː/, [ˈfiːbʊɫ̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈfi.bu.lo/, [ˈfiːbulo]

Verb

fībulō (present infinitive fībulāre, perfect active fībulāvī, supine fībulātum); first conjugation

1. to fasten with a clasp

Conjugation

   Conjugation of fībulō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	fībulō	fībulās	fībulat	fībulāmus	fībulātis	fībulant
	imperfect	fībulābam	fībulābās	fībulābat	fībulābāmus	fībulābātis	fībulābant
	future	fībulābō	fībulābis	fībulābit	fībulābimus	fībulābitis	fībulābunt
	perfect	fībulāvī	fībulāvistī	fībulāvit	fībulāvimus	fībulāvistis	fībulāvērunt, fībulāvēre
	pluperfect	fībulāveram	fībulāverās	fībulāverat	fībulāverāmus	fībulāverātis	fībulāverant
	future perfect	fībulāverō	fībulāveris	fībulāverit	fībulāverimus	fībulāveritis	fībulāverint
passive	present	fībulor	fībulāris, fībulāre	fībulātur	fībulāmur	fībulāminī	fībulantur
	imperfect	fībulābar	fībulābāris, fībulābāre	fībulābātur	fībulābāmur	fībulābāminī	fībulābantur
	future	fībulābor	fībulāberis, fībulābere	fībulābitur	fībulābimur	fībulābiminī	fībulābuntur
	perfect	fībulātus + present active indicative of sum
	pluperfect	fībulātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	fībulātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	fībulem	fībulēs	fībulet	fībulēmus	fībulētis	fībulent
	imperfect	fībulārem	fībulārēs	fībulāret	fībulārēmus	fībulārētis	fībulārent
	perfect	fībulāverim	fībulāverīs	fībulāverit	fībulāverīmus	fībulāverītis	fībulāverint
	pluperfect	fībulāvissem	fībulāvissēs	fībulāvisset	fībulāvissēmus	fībulāvissētis	fībulāvissent
passive	present	fībuler	fībulēris, fībulēre	fībulētur	fībulēmur	fībulēminī	fībulentur
	imperfect	fībulārer	fībulārēris, fībulārēre	fībulārētur	fībulārēmur	fībulārēminī	fībulārentur
	perfect	fībulātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	fībulātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	fībulā	—	—	fībulāte	—
	future	—	fībulātō	fībulātō	—	fībulātōte	fībulantō
passive	present	—	fībulāre	—	—	fībulāminī	—
	future	—	fībulātor	fībulātor	—	—	fībulantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		fībulāre	fībulāvisse	fībulātūrum esse	fībulārī	fībulātum esse	fībulātum īrī
participles		fībulāns	—	fībulātūrus	—	fībulātus	fībulandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		fībulandī	fībulandō	fībulandum	fībulandō	fībulātum	fībulātū

References

• “fibulo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• fibulo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• fibulo in Georges, Karl Ernst, Georges, Heinrich (1913–1918) Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch, 8th edition, volume 1, Hahnsche Buchhandlung
• R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “fibulo”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources‎^[1], London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC