festinatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of festīnō.
Participle
[edit]festīnātus (feminine festīnāta, neuter festīnātum, adverb festīnātō); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | festīnātus | festīnāta | festīnātum | festīnātī | festīnātae | festīnāta | |
| genitive | festīnātī | festīnātae | festīnātī | festīnātōrum | festīnātārum | festīnātōrum | |
| dative | festīnātō | festīnātae | festīnātō | festīnātīs | |||
| accusative | festīnātum | festīnātam | festīnātum | festīnātōs | festīnātās | festīnāta | |
| ablative | festīnātō | festīnātā | festīnātō | festīnātīs | |||
| vocative | festīnāte | festīnāta | festīnātum | festīnātī | festīnātae | festīnāta | |