fastigiatus

Latin

Etymology

From fastigium (“peak”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /fas.tiː.ɡiˈaː.tus/, [fäs̠t̪iːɡiˈäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /fas.ti.d͡ʒiˈa.tus/, [fäst̪id͡ʒiˈäːt̪us]

Adjective

fastīgiātus (feminine fastīgiāta, neuter fastīgiātum); first/second-declension adjective

1. (New Latin) fastigiate

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	fastīgiātus	fastīgiāta	fastīgiātum		fastīgiātī	fastīgiātae	fastīgiāta
genitive	fastīgiātī	fastīgiātae	fastīgiātī		fastīgiātōrum	fastīgiātārum	fastīgiātōrum
dative	fastīgiātō	fastīgiātae	fastīgiātō		fastīgiātīs
accusative	fastīgiātum	fastīgiātam	fastīgiātum		fastīgiātōs	fastīgiātās	fastīgiāta
ablative	fastīgiātō	fastīgiātā	fastīgiātō		fastīgiātīs
vocative	fastīgiāte	fastīgiāta	fastīgiātum		fastīgiātī	fastīgiātae	fastīgiāta

References

• fastigiatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.