fascino

See also: fascinó

Catalan

Verb

fascino

1. first-person singular present indicative of fascinar

Italian

Etymology 1

From Latin fascinum.

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈfaʃ.ʃi.no/
• Rhymes: -aʃʃino
• Hyphenation: fà‧sci‧no

Noun

fascino m (plural fascini)

1. charm, fascination, spiff

Etymology 2

Verb

fascino

1. inflection of fasciare:
   1. third-person plural present subjunctive
   2. third-person plural imperative

Further reading

• fascino in Treccani.it – Vocabolario Treccani on line, Istituto dell'Enciclopedia Italiana

Anagrams

• infosca, scafino, sfianco, sfiancò

Latin

Etymology

From fascinum (“a phallus-shaped amulet worn around the neck; witchcraft”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈfas.ki.noː/, [ˈfäs̠kɪnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈfaʃ.ʃi.no/, [ˈfäʃːino]

Verb

fascinō (present infinitive fascināre, perfect active fascināvī, supine fascinātum); first conjugation

1. to enchant, bewitch, charm, fascinate (especially by the eyes or tongue)

Conjugation

   Conjugation of fascinō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	fascinō	fascinās	fascinat	fascināmus	fascinātis	fascinant
	imperfect	fascinābam	fascinābās	fascinābat	fascinābāmus	fascinābātis	fascinābant
	future	fascinābō	fascinābis	fascinābit	fascinābimus	fascinābitis	fascinābunt
	perfect	fascināvī	fascināvistī	fascināvit	fascināvimus	fascināvistis	fascināvērunt, fascināvēre
	pluperfect	fascināveram	fascināverās	fascināverat	fascināverāmus	fascināverātis	fascināverant
	future perfect	fascināverō	fascināveris	fascināverit	fascināverimus	fascināveritis	fascināverint
passive	present	fascinor	fascināris, fascināre	fascinātur	fascināmur	fascināminī	fascinantur
	imperfect	fascinābar	fascinābāris, fascinābāre	fascinābātur	fascinābāmur	fascinābāminī	fascinābantur
	future	fascinābor	fascināberis, fascinābere	fascinābitur	fascinābimur	fascinābiminī	fascinābuntur
	perfect	fascinātus + present active indicative of sum
	pluperfect	fascinātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	fascinātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	fascinem	fascinēs	fascinet	fascinēmus	fascinētis	fascinent
	imperfect	fascinārem	fascinārēs	fascināret	fascinārēmus	fascinārētis	fascinārent
	perfect	fascināverim	fascināverīs	fascināverit	fascināverīmus	fascināverītis	fascināverint
	pluperfect	fascināvissem	fascināvissēs	fascināvisset	fascināvissēmus	fascināvissētis	fascināvissent
passive	present	fasciner	fascinēris, fascinēre	fascinētur	fascinēmur	fascinēminī	fascinentur
	imperfect	fascinārer	fascinārēris, fascinārēre	fascinārētur	fascinārēmur	fascinārēminī	fascinārentur
	perfect	fascinātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	fascinātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	fascinā	—	—	fascināte	—
	future	—	fascinātō	fascinātō	—	fascinātōte	fascinantō
passive	present	—	fascināre	—	—	fascināminī	—
	future	—	fascinātor	fascinātor	—	—	fascinantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		fascināre	fascināvisse	fascinātūrum esse	fascinārī	fascinātum esse	fascinātum īrī
participles		fascināns	—	fascinātūrus	—	fascinātus	fascinandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		fascinandī	fascinandō	fascinandum	fascinandō	fascinātum	fascinātū

Derived terms

• fascinātiō
• fascinātor
• fascinātōrius

Related terms

• fascinōsus
• fascinum

Descendants

• Catalan: fascinar
• Czech: fascinovat
• Danish: fascinere
• Dutch: fascineren
• English: fascinate
• Esperanto: fascini
• French: fasciner
• German: faszinieren
• Ido: facinar
• Norwegian: fascinere
• Polish: fascynować
• Portuguese: fascinar
• Romanian: fascina
• Spanish: fascinar
• Swedish: fascinera
• Venetan: fassinare

References

• “fascino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “fascino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• fascino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

fascino

1. first-person singular present indicative of fascinar

Spanish

Verb

fascino

1. first-person singular present indicative of fascinar