factatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of factō
Participle
[edit]factātus (feminine factāta, neuter factātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | factātus | factāta | factātum | factātī | factātae | factāta | |
| genitive | factātī | factātae | factātī | factātōrum | factātārum | factātōrum | |
| dative | factātō | factātae | factātō | factātīs | |||
| accusative | factātum | factātam | factātum | factātōs | factātās | factāta | |
| ablative | factātō | factātā | factātō | factātīs | |||
| vocative | factāte | factāta | factātum | factātī | factātae | factāta | |