expiscaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of expiscor.
Participle
[edit]expiscātūrus (feminine expiscātūra, neuter expiscātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | expiscātūrus | expiscātūra | expiscātūrum | expiscātūrī | expiscātūrae | expiscātūra | |
| genitive | expiscātūrī | expiscātūrae | expiscātūrī | expiscātūrōrum | expiscātūrārum | expiscātūrōrum | |
| dative | expiscātūrō | expiscātūrae | expiscātūrō | expiscātūrīs | |||
| accusative | expiscātūrum | expiscātūram | expiscātūrum | expiscātūrōs | expiscātūrās | expiscātūra | |
| ablative | expiscātūrō | expiscātūrā | expiscātūrō | expiscātūrīs | |||
| vocative | expiscātūre | expiscātūra | expiscātūrum | expiscātūrī | expiscātūrae | expiscātūra | |