expilatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of expīlō.

Participle

expīlātus (feminine expīlāta, neuter expīlātum); first/second-declension participle

1. plundered

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	expīlātus	expīlāta	expīlātum		expīlātī	expīlātae	expīlāta
genitive	expīlātī	expīlātae	expīlātī		expīlātōrum	expīlātārum	expīlātōrum
dative	expīlātō	expīlātae	expīlātō		expīlātīs
accusative	expīlātum	expīlātam	expīlātum		expīlātōs	expīlātās	expīlāta
ablative	expīlātō	expīlātā	expīlātō		expīlātīs
vocative	expīlāte	expīlāta	expīlātum		expīlātī	expīlātae	expīlāta

References

• expilatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)