existimatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of existimō.
Participle
[edit]exīstimātus (feminine exīstimāta, neuter exīstimātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | exīstimātus | exīstimāta | exīstimātum | exīstimātī | exīstimātae | exīstimāta | |
| genitive | exīstimātī | exīstimātae | exīstimātī | exīstimātōrum | exīstimātārum | exīstimātōrum | |
| dative | exīstimātō | exīstimātae | exīstimātō | exīstimātīs | |||
| accusative | exīstimātum | exīstimātam | exīstimātum | exīstimātōs | exīstimātās | exīstimāta | |
| ablative | exīstimātō | exīstimātā | exīstimātō | exīstimātīs | |||
| vocative | exīstimāte | exīstimāta | exīstimātum | exīstimātī | exīstimātae | exīstimāta | |